|
3. Apr 2013|08:21 |
skatos šomiglainrīt uz saviem melnajiem zābakiem, kas ar zolēm uz augšu uzsprausti uz sildītāja, un man trakoti patīk šāds skats. nebiju ne te, nedz arī citur dzirdējis, ka riekstukalns būtu kas vērā ņemams, bet ir, vakar pats atklāju. pirms gada pat pāris reižu tur pabiju, pats neslēpoju, un no malas izskatījās tāds latvju pelēkais. soso paviašvillī. bet kad tiec slīpumos, o-o, pavasaris var palikt, kur ir, ja jau nenāk. pats vainīgs.
nerunājot par visām tām bordercrosa trasēm, kuras šķita kā radītas manām streetracer slēpēm (un tak diemžēl pārlieku piesardzīgi iepazinu visus tos pampakus, virāžas un trampolīnus), foršu ātrumu var uzziepēt arī galvenajās trasēs - piem., tā, kas nonāk pie kasēm - kante starp priekšpēdējo lēzenumu un pēdējo slīpumu, ja to straujāk paņem pa labējo malu, sagādā tīri patīkamu lidojumu. tajā vietā gan izlidinājos pietiekami. pat tā lēzenā trase tika vicota vairākkārt, jo bija labājakā mīkstumā, lai palaistu slēpes ar kanti griezt savus tech.spec. minētos radiusus. slidsolī jestri nokapā trases pirmo ceturtdaļu, savāc ātrumu un tad atlikušas trīs cako.
šodien gribas vēl, pilnīgi noteikti. |
|