|
12. Dec 2012|10:21 |
nācu uz darbu un klausījos radiohead. pēdējo ceļa trešdaļu mēroju, priecādamies, ka atšķirībā no vairuma ļaužu neesmu to nodrillējis nejēgā un varu klausīties kā kaut ko jaunu un nepazīstamu, jo nāvīgi skaista tā mūzika un šim rītam bija pašā laikā. radīja noskaņojumu, kādu es pat necerēju. kad pasaulē valdīja radiohead haips, es tam kaut kā organiski nepievienojos. ne jau tādēļ, ka, tur, man būtu kāda pozējoša attieksme pret haipiem, bet man vienkārši nepieleca un es neklausījos. pat tos izlases skaņdarbus, kas nonāca līdz radio ēteriem, arī tos ne. bet tagad tas ir kaut kā dabiski. uzliku tādēļ, ka viss cits, kas telefona atmiņā salādēts, šķita garlaicīgs. šajā sakarā atcerējos arī nesen lasītu jz.dejot ierakstu vai komentāru, kurā viņa apskauž kādu, kas pirmoreiz lasa bargā tenkas, jo izlasi, un cauri, to pirmreizīgumu līdz ar to tu zaudē. ir jau vērtība arī visām nākamajām reizēm, bet citāda. |
|