|
4. Nov 2012|19:30 |
šodien apmetu cilpu pilsētai savā nodabā. izgāju virkni strēķu, ko neesmu staigājis gadiem, un attiecīgi bezgala tematiski sastapu pāris cilvēkus, kurus arī neesmu redzējis gadiem, un mēs viens otru visdrīzāk vairs nepazīstam. tbš, es atpazinu, bet mani ne. nez, kad es beidzot kļūšu bagāts. jo tas jau tā notiek kādus gadus 3 kā minimums.
depo autostāvvietā kādam spīdīgam un greznam bavārijas motorrūpnīcas darinājumam, ceļu piegriežot un liekot strauji nobremzēt, priekšā izbrauca viens vecs kā elle audi ar relaksēti pīpējošu vecbebra kungu pie stūres un milzīgu plāksni uz jumta. un ne pīpināja, ne lamājās - varbūt tādēļ, ka auģikam bezgala jauka numurzīme [do pies'deviņi]. |
|