|
8. Okt 2012|19:27 |
atceros, kad izbraucieniem sāku izmantot morotizētus braucamos, lielākais kaifs bija pie kalnā braukšanas. iegriez pret slīpumu un ručku augšā vai gāzi grīdā, un velk suka kā mīļais. ne tas, kas mīt pedāļus.
bet šorīt lielajos kapos, kas man ikrīta maršruta sastāvdaļa, izjutu līdzīgas izjūtas pie viena slīpuma, ko parasti izbraucu neko īpaši nepievēršot uzmanību. izņem pagriezienu un iemin. un jauda, špannungs, paša ģenerēts.
lūk, kājas esmu pa vasaru uzkačājis. vēders gan tāds pašvaks, kā noskaidrojām, lol. |
|