|
29. Aug 2012|17:14 |
dzīve sapnis. es te nupat rakstīju par pazaudēto naudu, ja. lol, es nekādu naudu neesmu pazaudējis. šodien pirms pusdienām rezignēti paskatījos kontā, kādi mani apgrozāmie līdzekļi, un atcerējos, kā es stāvu pie vīnu veikala alfā. sarakstos telefonā un nospriežu, ka vajag mazliet skaidrās. pieeju pie naudas koka, saspaidu pogas, tad telefonā pogas, tad paskatos ekrānā, vispirms vienā, tad otrā. vienā teiks "nē", nevarot sazināties ar banku, varbūt es vēlos kaut ko citu, paskatos otrā, tur tipa "jā", tāds "jā-jā".
izvelku karti un, domādams, ka gļuks kaut kāds, bāžu pa otram lāgam. atkal spaidu pogas, naudas koka un telefona. skatos ekrānos, tajos tipo tas pats, kas iepriekš, bet tad arī brālēns iznāk no veikala, saka ka nav atradis, ko gribējis, tādēļ nopircis šito, iepētu etiķeti, man vienmēr patīk iepētīt citu pirktu vīnu etiķetes, lai nospriestu, ka, pie beibes braucot, es šito noteikti nepirktu; turklāt telefonā man joprojām ir tik brīnišķīgs "jā, jā", ka es izvelku no naudas koka karti un ... tipo naudu, jo "jā, taču", visu salieku makā un abi ar brālēnu tinamies uz autostāvvietu.
aizvedu viņu pie beibes, ārā līst, un asfaltā autogaismu un luksoforu ņirbulī atspīd rudens smeldze. viegls indīpops pa radio. mašīnu es iedzenu dārzā un, sekojot vien sensoru pīkstulim, gandrīz arī komposta konteinerā, jo aizmugures logi aizsvīduši un ķomka pilnīgā. bet maku atveru tikai nākamajā dienā pie pusdienu kases. tālāk seko mans ieraksts.
tagad es gribu zināt, kur paliek mani tabakas papīri un filtru maisiņi. |
|