|
22. Jun 2008|14:49 |
šī dziesma ir īsti sicīliešu pūtvējiņi. dzied daudz un bieži, un visi dumjie ārzemnieki, ja grib kādiem sicīliešiem izdīkt kādu dziesmu s seļskoj mestnosķi, kādu gluboko nacionaļnij nomer, tad parasti pieprasa šo:
te būs izcils izpildījums no "the sound of silence" laikmeta (to laiku slavenā fadu dziedātāja Amala Rodrigesa, ar dziļiem paklaniem un kvēliem pielūdzējiem romas operā):
http://www.youtube.com/watch?v=f46toO47ab8
savukārt šitos večukus esmu redzējis dzīvajā, šķiet, tajā pašā kataņas restorānā, kas redzams materiālā, aizpērnajā februārī ar visu to košo krūku rokās. toreiz gan to krūku iespieda rokās vienai citai pēdējās dienās gana izpildījušamies vippersonai :)
http://www.youtube.com/watch?v=5cb1hBcnjzo&feature=related
bet šitā ir itāliešu lezbiešu ikona, gabals joprojām tas pats:
http://www.youtube.com/watch?v=tp-oUTKu45U&feature=related
un tagad īsti sicīliska puante - ja kādam likās, ka tas tāds tarallallaa-trallalallaaalaaa, pavēstīšu, ka dziesmas saturs ir aptuveni šāds:
braucu es ar līgavu ratos, bet izšauta lode ieurbās viņas krūtīs, viņa mira lielās ciešanās, nesasniegusi manus laukus.
gadi skrien pāri, bet es sēžu viens, man jau ir astoņdesmit gadu, es saucu nāvi, bet viņa skrien man garām
grozos un mētājos bez miega pa gultu, tārpi saēduši manu sapni, es raudu par to, kā man dzīvē neiet.
(opcionālais pantiņš, ja gribas dziesmu tomēr beigt uz pozitīvas nots):
sēžu es dārzā pie jūras, apkārt man zied apelsīnkoki un ciuri*, visi grib lai es dziedu
par tīru un skaidru mīlestību.
vysa.
* - kā šitos vellus sauc, nezinu, bet ir tādi tipiski sicīliešu dārza augi, kas parādās daudzās dziesmās
|
|