|
21. Jun 2008|12:56 |
atceros, bija tur tāda štelle ar zvirbuli, kas rudeņos saka:
siev, siev, patais' gult', tūliņ mirš;
nu, un tad pavasarī - živ, živ, ja živ!
(lūk, mans zvirbuļpauris, kas no rīta mita rudenī, pēc pāris telefōnsarunām - cik es kruta te staigāju pa balkonu no viena gala uz otru un svarīgi runāju ar šādiem tādiem lauku ļaudīm - patlaban ir atgriezies pavasarī. kā būtu, zupīti varbūt tagad uzvārīt, frikadeļu?) |
|