| ko man negribēsies otrreiz atkārtot. |
24. Maijs 2012|11:06 |
caurvējā šūpojas zils balons; sarucis, bet gaisā. nav jau nekāds svētais gars, kas nolaižas, kad vasarsvētki.
bez lieka entuziasma vēlos šo netipiski neaizpildīto laika sprīdi veltīt vakar apjaustajai mēra sajūtas epizodiskajai neesamībai. biju nolēmis atkal izbraukt ar riteni apkūkot kādas nomales. pēc darba, pēc atgriešanās mājās un nevērtīgu uzturvielu uzņemšanas un diezgan slinkas iztaisīšanās nokļuvu līdz krustpils ielas ānusa galam, pēc tam jau attapos uz latgales šosejas, minoties doles salas virzienā. ar mašīnu braukājot, šķita tāds nieka spļāviens. nē, grūti nebija, tikai sāka tumst un doles vēl kā nav, tā nav.
pienāca tomēr arī visa dole, hess и смерти черный водоем. rīga izskatījās pēc zaķusalas torņa un samsunga zilā plafona - zilā, ak, mans dievs, kā vizbuļi + pāris senāku gadsimtu strupulīši, kas paši nekādu iespaidu neradīja un bija speciāli ķīķerējami.
uzreiz no vaļņa nobraucu pa labi un pa ceriņkrūmu leju, skipojot vairākus km pa šoseju, nonācu ķekavā. plkst. vienpadsmit. pa izdangāto šoseju grabēdami brauca baļķvedēji un busiņi ar lukoila piekabēm. pietura bija tukša, pīpēju smaržīgo tabaku un iesāņus skatījos uz baznīcu un kafejnīcu zebra. nolēmu, ka līdz nākamajai smaržīgās tabakas pīpēšanas vietai, iepretim ab dambim vajadzētu nokļūt ca stundas laikā. nu, elle tas ceļa posms. bedre pie bedres. no lielākās daļas izvairījos, bet vienā tomēr iemaucu ar visu savu smago skeletu, muskuļiem un lieko svaru. galva man arī smaga. turpmākais ceļš līdz ar to ieguva ritmisku pavadījumu (astotnieku pēdējo reizi laboju pagājušajā pirmdienā). labi, ka riepa jauna un nepārsitās.
apņemšanos izpildīju, kādu nieku pēc pusnakts pīpēju smaržīgo tabaku krastmalā pie svēdbankas. pēc tam mājās. brālēns atkal vakarēja pergolā, vaļējas eļļas lampas liesmu apgaismots cilāja rokās melnos vākos iesietu inženiera diplomprojekta apraksta daļu un teicās esam baigi noguris. es tipo arī, bet kaut kā nešķita adekvāti mērīties. pirms likšanās gultā atcerējos ceļu ķekava-rīga un sagribējās bik iepist, ko arī izdarīju.
ебите нахуй с рельс, поезд едет
|
|