|
14. Dec 2011|16:10 |
- Ziemassvētki, Filip Filipovič.
- Nē, jums pirmajam jāatturas no šī vārda lietošanas! Kas ir tie jūsu Ziemassvētki? Veča ar ķeģi? Ragana, kas visu piemēslo ar tingeltangeļiem, eņģeļmatiem un jēlām dziesmiņām? Tak viņu nemaz nav! Es jums paskaidrošu: ja es tā vietā, lai darītu savu darbu, sākšu rakstīt pantiņus un zīmēt briežus, pie manis iestāsies Ziemassvētki. Ja es, atvainojiet par izteicienu, sākšu vazāties pa veikaliem un meklēt izpārdošanas, lai lēti sapirktos visādus mēslus, ko dāvināt kam vien pagadās, un to pašu sāks darīt Zina un Darja Petrovna, mums te sāksies Ziemassvētki! Jāsecina, ka Ziemassvētki nav vis veikalos un radiostacijās, bet galvās. Un kad visi baritonā bļauj “atkal tie sūda Ziemassvētki!” - es smejos! Zvēru, man nāk smiekli! Jo katram no šiem bļāvējiem, kas par spīti visam turpina sliet egles un pirkt dāvanas, jāslānī pašiem sevi. Un, lūk, kad viņi izdauzīs no sevis visādas halucinācijas un pārstās sekot absurdiem rituāliem, Ziemassvētki izzudīs paši no sevis. |
|