|
9. Sep 2011|09:07 |
dlinčs mani vakar nohiptnotizēja. skatījos filmu kurā ļaudis runāja māterlinka teātra intonācijās, piebāzuši galvas pie kameras tik tuvu, ka tā nespēj autofokusēt, un pieliekuši kā putni, kam acis izvietotas galvas sānos. laikam runāja arī kaut ko, ka kāds kādu nohiptnotizējis, bet to vairs neatceros, vai tas bija filmā vai sapnī, kurā galvas svēršanās lejup brakšķēja kakla skriemeļos kā sarūsējuša naftas pumpja eņģe.
aizvakar izlasīju līdz galam vienu diezgan sūdīgi sarakstītu grāmatu, sūdīgu grāmatu, vārdsakot. šovakar, tādēļ*, vai nu 2. piegājiens linčam, vai.., piemēram, lemura s.v.c.c. izstrādājums, kuru man uzdāvināja kolēģi nesenajā dzimšanas dienā un ar kuru varētu mēģināt dziedēt nule gūtās lasīšanas traumas. |
|