|
1. Maijs 2011|00:00 |
|
Es gan nepretendēju uz nekādām pārākām vīnzinībām, bet reiz Portugālē kādā otršķirīgā itāļu restorānā strādāju par vīna meiteni, tāpēc šis man atsauca atmiņā manu pērno dzimšanas dienu, kur švītīgākie no maniem draugiem ieradās ar pudeli no Vīna Studijas "tā uz divdesmit latiem". Ballītē bija daudz cilvēku un kad viņi jautāja pēc glāzēm, atbildēju, ka varu piedāvāt vien krūzītes. Šajā mirklī viņi novaikstījās un teica, ka tad jau labāk no pudeles. Es aprobežojos ar facepalm un neko pārāk nekomentēju. Tiesa, viņi gan arī nezināja to, kur man reiz bija sanācis strādāt un visticamāk tā arī nenojauta, ka zem facepalm slēpās retorika par to, vai viņi tiešām domāja, ka man mājās atradīsies kāds pārītis Riedel glāžu, jo, varbūt par skaļu, taču atļaušos teikt, ka rimčegā pirkti pokāli daudz vairāk par krūzīti tāpat neizskaistinās vīna nianses, vēl jo vairāk, ja garšas kārpiņas lielākoties tikai reaģē uz cenu. Nu labi, tik traki jau nebija - gan jau viņi atšķirtu kagoru no sava Vīna Studijas sausā čīlieša, bet then again - kurš tad to neatšķirtu. |
|