|
6. Feb 2011|17:52 |
vakar attaisīju trīs no mazzaras vestus vīnus. nekādi dižie tie nav bijuši no sākta gala, tik vien tās vērtības, ka tikuši izvazāti pa puspasauli. vēl romā tie piedzīvoja vienu pārvākšanos, tad arī braucienu uz rīgu. rīgā tie gulšņāja pa dainu skapī jau otro gadu. merlot bija nedaudz saēdies ar korķi. bet, kad izvēdināja, bija tā lēnītēm izsūcams pat bez viebšanās. toties syrah, kas divos eksemplāros sekoja pēcāk, bija labs (cik nu labs ir tāds godīgs mājasvīns). diezgan normāli iedzēros, pat žvingulī iedzīvojos, skatīdamies requiem for a dream. bet, lūk, šorīt - galva tīra kā pēc pirts. pēc līdzvērtīgas disciplīnas pagājušajā nedēļā, kad tika tirināti kaut kādi tur čīlieši, lido kalnā dirnēju uz diska pa ceļam kalnā, klausījos kādu tur ņauduļu izpildītu "kā man būt?" un štukoju, kur lai tagad te pusceļā izvemjas. galva arī bija nost un slēpojot neizvēdināma.
šodien izstaigājos pa mežparku. |
|