|
30. Dec 2010|10:37 |
esmu bijis sniegbaltīte pašiem krutākajiem rūķīšiem, kādi man laikam evā ir bijuši, ja ar pasaku razkladiem varam aprakstīt ļaudis, ar kuriem kopā jāstrādā.
vakar visi bijām pirosmani, par kuru pāris vārdos - vah vah!!
nu, tur, pastellētās uzkodas (tutto verdure) un siera plāceņi, visu to štelli piestartējot, vēlreiz apliecināja, kādēļ es dziļi paklanos dienvidnieku ēšanas tradīciju priekšā. visi tie phali (falli, jā) no spinātiem, valriekstiem, zirņu uzkoda, kindza netiek taupīta, baklažānu rullīši. pecāk nāca labākās šaizemē manītās jēra ribiņas (baltvīna mērcē). finišā kūka.
viss baigi koši, līdz momentam, kad jāmaksā (hehe). tb, es šito pieminu tādēļ, ka bļe, ja laipnajai apteksnei ienāk prātā mūs cienāt ar labu sarkanvīnu, tad būtu ļoti jauki, ka viņa vīna kartē parādītu, ko viņa taisās nest galdā. jo, ja tur tāds "chianti" raudzes viņķelis, kas pat nevelk uz classico un iztēlē nemaksā vairāk par to, kā garšo, tomēr maksā nepilnu kvartu, tad nu dzeriet paši, piedodiet. par čaču atkal cits stāsts - kruta un врубель.
kopumā ņemot, tātad, iet var pat ļoti, ļoti, tikai šī nav vieta, kur ļauties nekritiski pabaroties, ja starp labas pavakariņošanas vērtējuma kritērijiem kaut kur eksistē arī sadaļa ar nosaukumu "budžets". |
|