|
19. Nov 2010|00:50 |
labvakar. (tādā intonācijā, ka galā jāliek punkts)
man nebija interneta, toties bija vācu tīneidžeru sapnis golf gti ar spožiem ksenoniem un 17" diskiem, palaists cirkuklācijā izgāšā jūlijā. vispār, man tādu dot nedrīkst, tas tagad ir skaidrs, jo nu iet vaļā gaidīšanas svētki, kad pienāks padārgas cedeles ar attēliem, kas izpildīti fotoradara tehnikā.
[komūnā "pirmoreiz" ierakstāms fakts, ka pirmoreiz mašīnā braucu uz 200, turklāt pats esot pie stūres. vērts atcerēties, ka mans stāžs ir nepilni 1,5 gadi. mēģināšu to atcerēties vienmēr līdzīgos gadījumos. pēc pirmā mēģinājuma sekoja otrais, kurā nule uzstādīto rekordu pārsitu ar 220. līdz "pilnam pulkstenim" atlika vēl 70, bet tik psihs es neesmu, tā arī golfs diez vai tik īzī uz kaut ko tādu parakstītos. ja kāds no nejaušiem lasītājiem tik ātri nebūtu braucis, atklāšu, ka nekas īpašs jau tur nav, ja braukšana notiek tādā bonbongā, kā tas golfs. tik vien, kā cipars spidometrā. mūsu labais fiats pie legālajiem 130 izklausās krietni dusmīgāk.]
vēl ir tāda štelle, ka ceļojumos nemitīgi pavada izjūta, laik jū ār dūing it vrong, men. tāda neobligāta mētāšanās, it kā būtu izbraucis pēc sāls (lai ar cik tas būtu gaidīts sākums). tāda, kā ikdienišķa dzīvošana tajā svešajā malā, nekāda svinīguma vai patīkama satraukuma. ir kādi šādi momenti kā 2 gadus atpakaļ kadisā, kad nejauši ietrāpījāmies vietējās flamenko skolas klases vakarā, vai kā šoreiz rēperbānī (bet par to vienā citā ierakstā kaut kad drīzumā, kad būs bildes datōrā). tomēr kopumā ņemot, paskābi, aim dūing it vrong indīd.
mīkstas bulciņas un dienesta biedra sveicieni! |
|