|
[13. Okt 2010|11:47] |
beidzot piebildīšu pie nesenā ceļojuma, ka braucieni sevišķi uz romu drīzāk ir apziņas vingrinājums no sērijas dzīve / sapnis. kā tam austrumu tēlam, kurš, pamodies no sapņa, vairs nesaprot, kas viņš īsti ir. vēl atcerējos, kā bezmaz apvainojos, kad viens no viesnīcniekiem piedāvāja manu rīta kapučīnu apkaisīt ar kaut kādu bŗūnu skuiņu. tb, uztaisīja normālu, un tad gluži kā atminējies atskrēja līdz galdiņam, ja gatavs kaisīt. sekojot u.meisteres baltikautlukā definētajam uzstādījumam, šādā situācijā tu no 'ceļotāja' zibenīgi tiec degradēts par 'tūristu'. No-griezu kā ar nazi. |
|
|
Comments: |
man atkal Itālijā vienmēr bija minūtes piecas jāskaidro, ka es tiešām vēlos dzert espreso, nevis americano. un tad vēl, kad biju savu espreso izkarojis,- oficiants nostājas tā, lai redzētu manu feisu un blenž - vai tiešām es dzeršu... un šitā gandrīz katrā vietā... | |