| Sin sangre II |
7. Jun 2008|20:58 |
Saņēmušies dūšu, mēs ar diezgan labu laika rezervi beidzot izgājām līdz foajē un atdevām atslēgu reģistratūras vīram. Tad aizgājām līdz ārdurvīm un ieraudzījām, ka celiņus, kamēr bijām liftā, jau diezgan krietni norasinājis tāds kā lietus. Papētījām patumšās debesis un nospriedām, ka tas nemitēsies. Lietussargs bija palicis mašīnas bagāžniekā. Viesnīca savukārt tā diezgan iedziļināta parkā, bet autostāvlaukums – krietni gabalu no viesnīcas ieejas. Priecīgi mainījām savus plānus un palūdzām, lai viesnīcas vecis mums pagādā taksi. Jā jā, būšot klāt pēc piecām minūtēm.
Ar sevi visnotaļ apmierināti atkal izgājām pie ieejas un sākām gaidīt 5 minūtes, raugoties, kā lietus pieņemas spēkā un priecājoties cik viegli mēs atkāpjamies no saviem principiem. Kā nomērīts, atgriezāmies foajē, lai pavaicātu kur ta tas i, ko? Kā kur?, pie iebrauktuves viesnīcas teritorijā – takši te iekšā netiek. Nē, un lietussarga mums ar nav.
Bez pārāk lieliem zaudējumiem izlauzos līdz auto un atgādāju lietussargu, taču kad bijām pusceļā uz taksi, dabūjām baltu lietu un automašīnā iekāpām kā katastrofas upuri. Labi, ka vismaz brilles biju atstājis žaketes iekškabatā, citādāk tā briļļu tīrīšana citkārt pēc līdzīgiem gāzieniem man allaž likusi sajusties nožēlojami bezpalīdzīgam.
Pie RAI piebraucām ar pusstundas rezervi, savācām savas ar zināmu roku veiklību izkārtotās vip biļetes (sēdēšana pirmajā rindā itālijā ir īpašs pačots), un devāmies apskatīt, pēc kā tad īsti izskatās RAI auditoriums, kurā pēc kādām 2 nedēļām ar savu Latvijā nepieejamo izrādi ieradīsies JRT. (vispār – ne pēc kā neizskatās – tāds varētu būt mūsu boržomi sanatorijas kultūras nams, savukārt bārā varēja dabūt kafiju, čipšus, vai avernu, kas bija vienīgā pudeles forma vitrīnā. To mums tā dāsni ielēja, taču galu galā pie dūšas negāja un pēc visas salīdzinoši trakās braukšanas, ņemšanās un salīšanas mūs drīzāk savārdzināja, nekā uzmundrināja.)
Šāds plakāts rotājas pie ieejas un silda sirdi jebkuram latviešu cylvākam, kas riskē ar dzīvību, veselību un mantisko stāvokli, lai Neapolē tiktu skatīties festivāla izrādes. Atceros lasījis, ka JRT nesen esot bijuši ne ta Kolumbijā, ne Nikargvā. Lūk, tas, ka Neapole fiziski atrodas Eiropā, ir no tiesas vājš arguments, lai gaidītu kaut ko mazāk eksotisku.
... |
|