|
6. Apr 2010|12:07 |
|
Bukovska daiļrades cienītāji iedvesmojošas pastaigas labad šajos rītos varētu iziet cauri Strēlniekdārzam. Jau kuro darbadienu no vietas pa apstādījumiem izretojušies Činaska izskata vīri un nelielās čupiņās skarbi slauka gājēju celiņu smiltis vai kā šorīt grābj lapas zālienos. Viņus tur nodarbina vietējā pašvaldība sadarbībā ar nodarbinātības dienestu (tā man šķiet), bet sākotnējais dzinulis tak tomēr ir viņu pašu motivācija, kas liek nedaudz kaunīgi novērstu skatu jūgties šajā neprestižajā darbā (kraut kravas mašīnas lopkautuvēs un sauso preču noliktavās gan jau kotētos kādu nieku augstāk) tā vietā, lai paģiru apātijā vāļātos uz kāda notraipīta matrača kādā nesakoptā dzīvesvietā. Činasku mūzas ar koši sarkaniem matiem redzamas nedaudz tālāk, kur municipālā darba dalīšana tās angažē kādiem atšķrīgiem mērķiem (nepamanīju, ko īsti tā viena daiļava darīja, biju viņas matu kodaļas žilbināts). Dzimumi šķirti atradās katrs savā kanāla pusē, tak laikam tā paša vecā amziera iemesla dēļ, lai darbs sokas mērķtiecīgāk. Pēc tam jau tāpat viņi pusdienas laikā varētu saskrieties visi pie kāda no netālajiem veikaliem ar bulkām un kefīra pakām rokās (kad strādāju, es neņemu ne grama) un sarunāt šādas tādas pavasara laikam pienācīgas aktivitātes pēc maiņas beigām. |
|