|
4. Jun 2008|18:15 |
nu tā sāls tur tāda, ka keiva un slikto sēklu daiļradē ir pāris patiešām sirsnīgi momenti, kas koncertos, ir garantējuši maksimālu publikas atsaucību. piemēram the weeping song no good son plates, kas tiek risināta kā duets starp tēvu un dēlu, kur dēls ir keivs, bet fātres blixa. pilnīga klasika viņu 20.gs nogales koncertos. turklāt jāņem vērā ka blixa ir pazīstams ne tikai kā bad seeds viens no stāriem, bet jo vairāk kā totāls ahumanoīds no einstuerzende neubauten - tas tāds rietumberlīnes (kā kultūrvēsturiska fenomena, nevis tagadējās vācijas galvaspilsētas daļas) kulta projekts.
lūk, un nu dotais duets šajā gadījumā tiek izmantots viena ļoti romantiska skaņdarba izpildīšanai, kas (t.i., where the wild roses grow), visas bad seeds radošās pieredzes kontekstā pilnīgi neraksturīgi kļūst par hītu un kuru aizgūtnēm savos ipodos (ja tādi tajā laikā būtu bijuši) blakus britnijai spīrsai, šakirai un bejoncē būtu likušas visvisādu kalibru tīneidžeres.
šajā izpildījumā ir skaistules un briesmoņa stāsta kanonizētā smeldze, īstas draudzības un ilggadīgas radošās partnerības atmosfēra, nu un tad vēl tā puķe.
te būs norādes uz komentārā minētajiem skaņdarbiem:
weeping song
klips: http://www.youtube.com/watch?v=lsOBpDkwBtM&feature=related
koncertieraksts (klasiskais): http://www.youtube.com/watch?v=x38nhNvexK4&feature=related
vēl viens ļoti izdevies koncertieraksts: http://www.youtube.com/watch?v=bvkZwWXhYIw
where the wild roses grow (oriģinālversija): http://www.youtube.com/watch?v=jRMe5H9WKpM&feature=related
visbeidzot - iedomājies, te es to visu īzī salieku ar pāris jūtuba linkiem, bet toreiz, deviņdesmito gadu vidū ne jūtūba, pat interneta lāgā nebija, latvijā vispār kreisās kasetes tirgoja, un jaunam cilvēkam, kā man toreiz, i treju asins lāšu nebūtu bijis žēl šī te komentārā iekļautā materiāla dēļ. par iespēju šamos redzēt dzīvajā, nemaz nerunājot. |
|