|
4. Jun 2008|12:42 |
principā, ne jau par izpildījumu, bet par kultūrfaktu bija mana sajūsma. kaut kad (parēķināšu) 11 gadu atpakaļ, lasīju spieģela nedēļas pielikumā pārskatu par keiva koncertu berlīnē. tobrīd jaunākā plate bija slepkavu balādes, savukārt mtv un talmīdzīgi popkultūras institūti pat bija iekļāvuši regulārajā cirkulācijā vienu šīs plates darbu, kas parasti nenotiek. eventuāli tādēļ, ka oriģinālā šo dziesmu dzied nevis blixa, bet kailija.
no cita aspekta - keivs, bārgelds un rietumberlīne jau paši par sevi ir gana eksplozīva kobinācija.
un tad manā prātā un atmiņās šis raksts kā tāda teiksma, kur kailijas partiju nodzied blikxa un par to izpelnās sārtu zienu no keiva, bija eksistējis visus šos 11 gadus. nu un vakar es to ieraudzīju jūtūbā.
+ tikpat lab varētu vaicāt, kas tieši mani sajūsmina jārmuša filmētajā etīdē no cofee and cigarettes ar popa un weita līdzdalību.
ta nekas, laikam jau.. |
|