| parastās pirtniecības |
25. Jan 2010|10:38 |
šorīt lasu cibu. esmu no tās atpalicis par pāris dienām, turklāt, tā tas turpināsies, jo vakarā došos prom limitrōfijā uz kādām dienām.
mazgājot rīta traukus, lai arī sev varētu pagatavot moku, pamanīju uz virtuves sienas saules kvadrātus - tieši tādus, kādus reiz 2002. gadā aprakstīju vienā teksta gabalā, ko toreiz arī iesūtīju kādā caurumā, kur ļaudis mēdza rakstiski izpausties. virsraksts bija "nesenais sūdskautkāds", un tieši tāds pats arī bija pirmais komentārs, bez "nesenais".
tā arī kafiju neiededzu, bet apsēdos pie datora pameklēt vecajā mapē to rakstījumu. uzgāju vēl visko. piemēram, vienu nenosūtītu mīlas vēstuli, kas rakstīta dusmās, peršas no laikiem, kad dzīvoju ar skatu uz trim virzieniem utt.
blakus mūsu mājai ir zemākas koka mājas ar krāsns apkuri, kuru skursteņi sniedzas mūsējai līdz pazīstamajam krievu sakāmajam. par laimi viņi kurina normālu malku nevis sūdukautkādu. līdz ar to mums mājās starplaikos ir tāda patīkama pirts smarža. vakar, miegā laižoties, ar aizvērtām acīm mēģināju iztēloties, ka mēs guļam tirēnu ielā (kur aiznākamās mājas pirmajā stāvā bija picērija ar malkas krāsni), tad savos kasija augstumos (tur neko nekūpināja), ka ir karsts un sega nav vajadzīga. beigās gan viss saruka līdz vienkāršai fantāzijai, ka esam laukos, vakars pēc talkas, pirts, un vispār kaifs pārākais. pie tā tad arī laikam aizmigu, neatceros. |
|