| dig lacarus dig / kā viss bija |
3. Jun 2008|01:01 |
pēc šīm trim dienām, kuras laiski pavadītas, turklāt gan vakar gan aizvakar ir noskatītas pāris filmas par dzīves modeļa laušanu no ierasti sabiedriskā uz egocentriski pofigistisko (stranger than fiction / into the wild) rīt no rīta aušu kājas jaunam darba cēlienam. šoreiz patiešām bez kādas koķetērijas - pat ja man parasti patīk doma par būšanu nodarbinātam, noderīgam un iesaistītam, šoreiz ir citādi, un ne jau to filmu dēļ. vienkārši maitājas garastāvoklis par to domājot.
te gan vēl stāsts par svētdienas koncertu prasīties uzprasās. noziņošu par to un dusēt:
jaunais albums mani pārliecina arvien vairāk, jo īpaši pēc koncerta, kas tīri pārliecinoši aprādīja dig lazarus dig dziesmu koncertpotenciālu. pēc ierastās ievilkti kaitinošās čakarēšanās ap skatuves štellēm, kad zēni reiz bija aizlasījušies, keivs izlīda uz skatuves saviebis tik saspīlētu ļaunā pundura sejas izteiksmi, it kā kāds no zāles būtu pieķēzījis viņa skatuves tērpa kabatas, aurodams kaut ko tik nemelodisku, ka silti ap sirdi palika jau pēc pirmajām frāzēm. uzreiz tapa skaidrs, ka keivs te šūpuļdziesmas nav nācis dūkt, bet programmas gaitā drīzāk sakausies ar publiku. dig lazarus dig bija otrais gabals, kas tika spēlēts, jau nedaudz civilizētākā manierē un auditoriums to uztvēra kā kādu visu laiku labāko hītu. sākotnēji iestīvā publika sakustējās un šķirbas starp ļaudīm izzuda, mēs tādējādi veicām savus 7m skatuves virzienā un galu galā koncertu pavadījām nepilnu 10 m attālumā no protagonistiem.
spēlētas pamatā tika jaunā albūma dziesmas, un ja koncertos lielākoties tās veido vairāk vai mazāk veiksmīgi savārstītu saistvielu starp citu gadu hītiem, īstām vērtībām, šoreiz tās patiešām atzīstami turēja visa koncerta nervu, hītus savukārt uzsviežot totālas eiforijas pīķos. piemēram, kā trešā tika spēlēta todays lesson (keivs kā tāda optimistiska bērnu dārza audzinātāja līksmi un daudzsološi skandēja piedziedājumu we gonna have realy good time tonight), tālāk sekoja (secību vairs neatceros) moonland, night of lotus eaters u.c. albumā pieejamās bonbongas. īpašie momenti bija vairāki - vispārējs lunātisms ar spēcīgu eksploziju dziesmas izskaņā = red right hand, publika rija un respondēja aizgūtnēm. tad - papa woun't leave you henry - ja manām šīrīta muskuļu sāpēm bija kāds iemesls, tad runa noteikti ir par vispārējo hajošanu, kas izraisījās pie piedziedājuma. mēs ar kvkznu bijām iefiltrējušies vienā mūsu vietējas izcelsmes vienaudžu grupējumā, un spontanitāte, ar kādu visi apkārtējie mati, rokas un kājas - savas un svešas - pēkšņi aizgāja pa gaisu, bija bezgala vienojoša.
the ship song - (lūk, izrādās, ka arī es varu ielādēt jūtūbā savus filmējumus. kvalitāte gan nav tā labākā, ne skaņai, ne bildei, bet neko vairāk no savas nokias izspiest nevarēju. ja izklausās, ka publika dzied līdz, tā arī ir - pamatā var dzirdēt mani :)) šo es patiešām ņēmu ļoti pie sirds. keiva daiļradi, atceros, sāku atklāt vairāk nekā 10 gadus atpakaļ tieši ar plati good son, un shipsong bija viens no maniem īpašo brīžu neapstrīdamiem favorītiem.
rakstīt varētu vēl un vēl. viss kaut kas tika spēlēts - the mercy seat is waiting un tādā garā - ir patiešām pelnījis, ka to ieskaitu pie saviem nedaudzajiem megakoncertiem. vēl viena epizode no koncerta pašām beigām, kad sliktās sēklas pārliecienoši tika izplaukšķināti un izūjināti uz papildporciju. keivs izlīda ar vēl dusmīgāku ļaunā rūķa sejas izteiksmi un kā pirmo noķērca kaut ko ievērojami nemelodiskāku un neatpazīstamāku kā sākumā. pēc dziesmas viņa virzienā palidoja vairāki apģērba gabali, viena špiļka un vēl pāris galantērijas piederumi. nc rūpīgi visu uzlasīja, kārtīgi aprīkojās, kurpi aizbāza aiz jostas un tad noaurojās - nu, ko tad jūs tagad gribat??? publika (pirmoreiz ko tādu redzēju) apjuka un apklusa, viens tips no mūsu vienaudžu grupas attapās nokliegties straight to you, un, norādot uz mūsu pusi, nc noteica, ok, šo dziesmu es veltu šiem ļaudīm. kamēr mūziķi savācās, paguvu pafunktierēt, ko būtu kliedzis es, ja nebūtu tāds bremze. nu, stagger lee, piemēram man būtu šķitis pašā laikā. tad, lūk, uzreiz pēc straight to you, kas visus vienoja lielā korī, keivs ar mūziķiem kā pēdējo koncertā nospēlēja... dziesmu par motherfucker stagger lee - kārtīgi izmētāja kājas, norādīja "MISTER Steggar Lee - for you", dziesmas izskaņā gandrīz salauza instrumentus, sarīkojot pastardienas troksni, un tad visus nosūtīja ellē.
|
|