NC I |
1. Jun 2008|13:18 |
vakar biju uzrakstījis tādu pagaru ielīmi par vakardienas šopingdienu autletā, bet tad sakaunējos pats un izdzēsu nafig. taču daļa no tiem loriņiem briest šīsdienas pirmizrādei, t.i. ir viena tāda gana pamanāma sastāvdaļa daļa no manas personības un manu pagātnes avatāru briešanas sastāvdaļām šīvakara nika keiva koncertam. [tagad galvenais neaizrauties ar rakstīšanu un nenosvilināt mozarellas maizītes, kas šodien spēlēs manu pirmo šīsdienas ēdienreizi 'pizettu' lomā.] - papa woun't leave you henry
nc šobrīd noteikti jau ir romā. lidz vakaram vēl ir laiks, tādēļ viņa numurā ierodas romas koncertu menedžere un pieklājīgi apvaicājas, ko viņš gribētu darīt. paskatīties romu, viņš atbild. ko īsti, roma ir liela. nu, kolizeju, piemēram. labi, izbraucam pēc piecpadsmit minūtēm. nobraukuši gar tēvzemes altāri, viņi piestāj pie gājēju pārejas, kas savieno metro staciju coloseo un arhitektūras pieminekli ar tādu pašu nosaukumu. keivs izkāpj laukā un apskatās. viņam vaicā, keiva kungs, vai jūs gribētu ieiet arī iekšā? par ko ne?, viņš atbild. tad menedžere zvana kolizeja direktoram un sarunā iekšā tikšanu pa dienesta ieeju, lai nebūtu ar visādiem tipiem jāstāv rindā pie galvenās ieejas. tā nu viņi lavās no kolizeja sētas puses, atrod durvis, ieiet iekšā, tur jau gaida direktors - direktora kungs, iepazīsitieties, šis ir keiva kungs, keiva kungs - direktora kungs, paldies direktora kungs, nu ko jūs, keiva kungs, lūdzu keiva kungs, paldies paldies.. utt. seko stāsts par kolizeju, cik tur m diametrā, kas būvējis utt. pēc 20 minūtēm keiva kungs iznāk laukā un aizsmēķē. menedžere prasa, nu un ko tagad keiva kungs vēlētos redzēt. vatikānu un pāvestu. aha, saka menedžere un sāk zvanīt pāvesta kancelejai, vaicā, vai rācingera kungs jau mitējies sprediķot pa savas darbistabas logu, jo šodien svētdiena, menedžere pačukst keiva kungam... tālāk viss tieši tāpat kā ar direktora kungu. pēc tam keivs saraksta sīkvelu savam latviski izdotajam darbam par ēzeli un eņģeli, tikai īsti nevar saprast, kurš ir kurš, un kurš kuru tur īsti ierauga un satiek. [maizītes deg zilām liesmām] - tupelo |
|