|
24. Nov 2009|01:30 |
svētdien, kad šķērsoju mierielu pie matīsa tirgus, pa sliedēm virzienā uz centru garām pabrauca 11.trams. tajā rindā, kur viennieku sēžamie, viena aiz otras kārtīgi sēdēja sieviņas ar grābekļu kātiem iespiestiem starp ceļiem. izskatījās pēc tādiem kā streļķiem, kas grabošā desanta kulbā un saujās cieši sagrābtām turku kara kramenīcām tiek pārvietoti uz jelgavu pretī vācu pārspēkam (atminējos bērziņa rindas ~ kaut kas tur bija par vācieti, kuram tiek neieteikts ierasties šaizemē zābakos, jo tad viņam tos mirušam noaus), vai otra versija - stendzinieka klips pirms balsojuma par iestāšanos ES - atlētes atgriežas no nacionālās kvalifikācijas uz-grābekļa-kāpšanā.
par pēdējo asociāciju pie sevis nosmējos un uzreiz nokaunējos. atlētes kā jau atlētes, gadu desmitos neko nav mainījušās. tāpat arī atlēti visi pirmie ierakušies, viņiem kaut kādas ātrākas tās disciplīnas vai dziļākas, vai arī grābekļkāpšana nodrošina ilgāku šosauli. |
|