|
27. Okt 2009|10:15 |
ienāca prātā tāda, lūk, situācija.
pienāk vakars, tu aiztaisi internetus, jūtūbes un kas notiek latvijā (vispābā). dodies pie miera rūpīgi saklātos palagos un cisās. nakts tevi ietin melnās mežģīnēs. mēness lec, mēness riet, morgenšterns paliek zvīļot kā acs. ir tās pāragrās rīta stundas, kad patiesībā vēl ir nakts, kad miegā iestājas pilnīgs apziņas izgruvums. gan virs, gan zem. un tad pēkšņi kā strāvas zibsnis izskrien cauri līdz pat sīkākajai kājas naga molekulai - tu nesi viens. tev gultā blakus kāds elpo. kaut tur taču nevienam nevajadzētu būt.
pagriez galvu, bet tur - dators. jau smēķē, viss tāds apmierināts.
monitorā pēc pauzes parādās uzraksts "NESATRAUCIES, ES TAČU TEV NEKĀ ĻAUNA PAT GRIBĒDAMS NEVARU NODARĪT ...JO ES TEVI MĪLU! <3" |
|