|
18. Sep 2009|16:18 |
vakar nākdams pa pērnavas ielu un prātodams par politkorektuma klātbūtni lielākajā daļā publisko pasākumu, nonācu pie tādas patīkamas atziņas, ka manos laikos skolā dažādi skolotāji mierīgi lietoja visādas ksenofobiskas, pat mizantropiskas tehnikas, lai aprakstītu pasaulē notiekošo, un viss, kas bija kādā pretrunā ar mūsu zemē vispārpieņemto teoriju vai praksi, tika uzdots kā absolūti invalīds.
sevišķi man prātā palikusi ģeogrāfijas skolotāja, kas bija tīri laba stāstniece, bet birdināja apvainojumus citām kultūrām kā saulspuķsēklu čaulas.
kopumā ņemot, manai personībai tas nekādu skādi nodarījis nav.
bet patīkami atcerēties, drīzāk pat apzināties savu pārākumu nākamo paaudžu priekšā, kas skolā no pietāfeles autoritātēm neko tādu noteikti nedabūs noklausīties. iespējams, tur stāvēs tādas šakteles, kas sintētiskā balsī birdinās aprobētus steitmentus un uzskatīs, ka jebkas, ko viņas pasaka, ārkārtīgi būtiski ietekmē katra bērna individuālo pasaulsskatījumu. |
|