| smōltōks par wezeru |
20. Maijs 2008|16:45 |
te iet kā daždien tēvzemē pa maija vidu. gaiss smaržo, gana silts (t.i. latviski zem 20) un pavasara lietavas dzirdina brangi sazēlušos laukus. atcerēdamies pagājušā gada dizāsteru, kad jau jūnija sākumā visi žēlojās par sliktām prognozēm ražu sakarā, jo upes jau bija izžuvušas un nepietiekamās mitruma rezerves dēļ augsne saplaisājusi, jūtos gluži kā boņuks, kurš visu, pat savu pašcieņu un žyku upurēdams visiem novēl lai jis ir lobs veirs, nadzjar i nasyt sovu sīvu, lai vysim byutu gona naudys i maizeitys.
Stādi, kārtīgi atvilkušies un salapojuši būs labi sagatavojušies svelošajiem vasaras mēnešiem, kas noteikti ievilksies līdz pašam novembrim, dos vēl neredzētas ražas. Slēpošana gan jau atkal nekāda nesanāks, t.i. ziema tā arī neieradīsies, taču pēc kādiem 7 gadiem kaut kur Rīgā pavēršos savā dainuskapī, izvilkšu vienu tolku bolsu kādām vakariņām un tad kā sēne varēšu uomulīgi uzsākt blablabla par ...jā... astotais gads, atceros ... lija vienā līšanā ... kas par netipisku pavasari... |
|