|
12. Aug 2009|15:05 |
pavēroju šodien vēl atsevišķos mantu krāvumus, starp kuriem esam iestaigājuši glītas takas. šādi mēs, lūk, esam iestrēguši. prātīgi visu apsverot, visi kaut cik pielietojamie skapji, plaukti un skapjaugšas jau ir piepildīti, un tas, kas stāv pa istabas kaktiem un vidiem, nekur vairs nelien. ārā mest arī neko negribas.
tomēr divas ērtības, tādēļ. šis te hajs un haoss ir labs attaisnojums nemēzt grīdas un neaicināt ciemiņus (sekojoši visu vīnu lakt vieniem pašiem). kā arī romantiska mājīguma sajūta pārņem, ar grāmatu aizslēpjoties aiz veļas restes, leduskastes un kartonos iepakotajām bildēm. gluži kā kādā no padomju laiku bērnu grāmatām pagrābtajā motīvā par ekspedīcijām taigā, diennodienas šūpojoties smagās mašīnas kravaskastē - režģis ir kāds smalks pričendālis pētījumiem, kartonos - PSRS kartes čukču skolām, bet leduskastē tušonkas un tūristu brokastis. pēcāk visi izkāpsim, dzersim tēju un uz ugunskura vārīsim putru. |
|