| čem veseļeje prazdņik, tem ķjažeļeje boļezņ. - - ģiaļekķika. |
12. Jun 2009|10:00 |
briestošās un uz slidkalniņa pistes neatgriezeniski uzliktās pārmaiņas sākušas ķert un rūgti žņaugt pašā serdē.
galā skatāma nevis gaisma, bet tramplīns, kas mūs visus pasviedīs gaisā tā, ka katrs landēs kaut kā citādi, daža laba pat kaut kur pilnīgi citur (dramatiski saķeram krūškurvi).
tur būs tās visas debīlās pamestās ligzdas / piedirstās mazās ragutiņas / when the last rose of summer is gone / un laime neatgriezīsies vairs / zemes virsū nav tai mājas,
līdz tas viss mitēsies sadzīves sīkumos, kas noteikti nerisināsies tik koši, kā gribēts.
esmu diezgan mērķtiecīgi progresējis līdz izjūtai, ka šejienes salmu āža dolčevitu uz Latvijas Balzama dzimteni līdz nepaņemsi, līdz ar to atlikām divas materilālakvistu tūres. tāpat tas reiz beigsies. kad vīns aptrūksies, iztiksim bez tā. tādēļ labāk sākt iztikt jau no paša sākuma. |
|