|
30. Maijs 2009|00:49 |
pirms kādas stundas beidzām skatīties vikiju, kristīni un bar(th)elona, wu nozuda savā istabā, kvkzns izlaidies pa dīvānu, bet logi istabās abās pusēs vaļā. laukā sacēlušies vēji, cauri skrienot, rausta vannas aizkaru. balkona pusē iešalkojušies koki.
kāpēc man sicīlija prātā? tas ceļa gabals kaut kur starp sambuku un korleoni, aleja ar man nezināma nosaukuma kokiem pa malām - stalti stāvi garenām lapām, un, šķiet, miza arī tādiem škēpelēm mēdz lobīties. galu galā daudz drazas.
vai drīzāk panteleria - tās minūtes līdz pusstundai pēc pamošanās pirmajā rītā, kad istabā vēl bija kluss, tik dārza krūmi bija ieliekti monotonā vēja brīzē, kas ilga un ilga, kā tāds burdons. tāds vējš ir kinematogēnisks un aprakstāms literatūrā. |
|