|
28. Maijs 2009|23:42 |
nupat izpļukāju alexander grapu. viens kārtīgs mēriņš tur bija atlicis un viens malks bōnusā. un tad uzreiz, lai nodrošinātu tādu mazu provīti, attaisīju arī to otru, ko bijām paņēmuši notestēt. tai pudelei kakls tāds ar paplašinājumiem un sašaurinājumiem. pirmoreiz dzirdēju, ka pudele saka nevis skaistus buļ-buļ-buļ, bet gan nogārdzas tā ghāāghāāghāāā.
tagad viens tarakāns iemuģījis manā naksnīgajā atmosfērā un taranē galdalampu. tad rāpo pa galdu īpatnējā gaitā, no kuras secinu, ka dzeru es, bet reibst viņam. vienubrīd tīri vai sataisījos viņu nomušīt, lai tak liekas gulēt, lai nemirgo gar acīm, bet tad palika žēl - maziņš tāds un tik bezcerīgi piedzēries.
_____________________
(otra grapa ož pēc skābiem kāpostiem, garžo kā tīrs želaNtīns, bet sīvums pat ļoti pačotīgs. būs jāatkārto provīte kādos klārākos apstākļos, kad atmiņas par aleksandru nečakarēs fōnu) |
|