|
19. Maijs 2009|23:29 |
biju tālā izbraucienā ar riteni. kājas, dibens sāp. atpakaļceļā casijas kāpuma beigu posmā nokāpu no braucamā, lai konstatētu, ka muskuļu jauda ir kļuvusi sūdīgāka, svars lielāks, nekā tajos laikos, kad biju krama radījums. gribasspēka arī vairs nav. agrāk būtu minis līdz galam. tagad sāku vaidēt un tad nospļāvos. nokāpu atpūsties. bet distance, un uz riteņa pavadītā pus diena laika mērījumā tādām sezonas sākumam ir pavisam godājama. biju aizbraucis ar visādiem līkumiem caur boloņas laukumu un san giovanni līdz pigneto. atpakaļceļā caur čainataunu. seja nosvilusi sārta, bet rīt jātiekas tērptam uzvalkā.
šajā sakarā, pašā dienas vakarā man radies iemesls gudrot, ko iesākt ar musulmaņu gaumi pašā eiropas sirdī. problēma slēpjas eiropeiskā mākslā, kas pretendē tikt novietota viena tāda biznesa pašā viducī, kam 40% noņēmēju veido arābi, kam teorētiski tā varētu nepatikt. un kā lielākais stulbenis arī šajā gadījumā sāk uzstāties ne jau māksla vai kādi mistiski musulmaņi, bet tieši bizness.
porta maggiore
pigneto
te mēs izcili ēdām piektdien.
te vēl šāds iestādījums burtiski pāri ielai, ko piektdien nemaz i nepamanījām (come mai!?)
čainatauna (piazza vittorio emmanuele, netālu no romas radisōna es'ā'es)
činataunas nomalēs izvietojušies arī citi attāli reģionāli sarīkojumi. ļoti ceru, ka izdosies uz afišā redzamo deju vakaru pielauzt kādu no ģimenes dāmām.
tuvāk stacijai
p.s. knisli no monitora var aizdzīt, drudžaini tirinot kursoru tieši zem viņa. |
|