|
5. Maijs 2009|14:39 |
šī savukārt ir mana jaunā jūzepikča, kas diemžēl ir pārāk liela, lai to varētu ielādēt internetos attiecīgajā sadaļā, tādēļ, lai paliek vien vienā eksemplārā tepat.
un vēl es gribēju piebilst, ja jau es te šodien pārmaiņas pēc tik dāsni spamoju, ka nekur visas dienas garumā no datorkrēsla neesmu ticis, kaut arī bija tāds kluss sapnis (bet dienām jābūt atšķirīgām, nevar vienumēr nodarboties ar vienu un to pašu vienā laidā, tas nenāk par labu figūrai) - kas varbūt nemaz tik sūdīgi arī nav, jo, ja pirms mirkļa vēl spīdēja saule, tad tagad pēkšņi iestājās vakars un aurēlija ceļa galā pasācis ducināt. caurvējš aizcirta nolaidīgi nepievērtās mazmājiņas durvis ar tādu joni, ka no griestiem nobira nieki, bet man tagad ir kļuvis bezgala mājīgi. citādāk es būtu piepumpējis ritenim riepas uz braucis uz adas dārziem pēc lauru zariem. atbrauktu atkal ar dubļainu seju un pilošām stērbelēm.
vēlāk gan būs jāaiziet uz veikalu pēc gaļas. ceru uz ziedputekšņu pilnām peļķēm un smaržīgiem zariem. |
|