| Bellini, tradicionāls venēciešu aperitīvs |
20. Apr 2008|11:30 |
Īpaši labs vasaras otrajā pusē, kad veikalos un tirgus plauktos parādās koši, sulīgi firziķi un nektarīni no Sicīlijas. Tos rūpīgi atlasa pašus labākos.
Pārnes mājās, kur briest svētki un kāda baterija Prosecco jau kādu laiku dus ledusskapī.
Līdzīgi kā tomātus, augļus noplaucē ar verdošu ūdeni un novelk tiem mizu. Tad atkaulo un polpu salādē blenderī.
Augļus vēlams nogaršot un novērtēt, vai nav par skābiem – ļoti subjektīvs moments. Ja ir ok, turpinām tāpat. Ja paskābs, lietu var uzlabot ar kādu šotu firziķu vai grenadīna (ja gribat dzērienu padarīt sārtāku) sīrupa, liķiera (ja štelli gribas nedaudz grādīgāku). Tāpat svaigos augļus var atjaukt ar firziķiem no konserviem, kur tie jau pēc definīcijas ir saldāki – piemēram šajā gadalaikā, kad nav ražas, tiek izmantoti tikai augļi no kannas, taču šādā gadījumā jālieto vissausākais prosecco. Mēs taču te aperitīvu gatavojam.
Augļus pārvērš pastā. Visnotaļ vēlams ieblenderēt arī ledu, lai štelli tā krietni atvēsinātu. Sasmalcinātu ledu var iekaisīt arī glāzēs pirms dzēriena iepildīšanas.
Tad visu atjauc ar labu un vēsu prosecco, proporcijās 1/3 augļu, 2/3 vīna un atstāj ledusskapī uz kādu stundu.
Pilda stāvās šampja glāzēs, dzer un slavē.
+
Lai viesi saprastu sarīkojuma sākuma īpašo burvību un jubilāra erudīciju, ar tādu visai atbilstošu sejas izteiksmi var klāstīt šādu stāstu (tā arī garšos labāk):
Šo, mūsdienās tik ļoti iecienīto aperitīvu savulaik, 1948. gadā, esot izgudrojuši slavenā Venēcijas Harry’s bar krodzinieki, atminoties venēciešu gleznotāja Giambellino gleznu izstādi. Ārtista īstais vārds bijis Giovanni Bellini. Citādi krogs slavens ar saviem „Sveiki, mani sauc X.X., esmu alkoholiķis,” no kuriem slavenākais, šķiet, ir Ernsts H.
Viņš te, tiesa gan vairāk pie valpolicellas esot piestrādājis.
Mūsdienās ar krietnu malku šīs misktūras tiek sākts jebkurš sevi cienošs rauts Venēcijā, visādas tur biennāles ballītes, utt.
p.s. Nākamreiz par vēl vienu venēciešu aperitīvu vārdā „spritz”. |
|