| onslovs |
[22. Maijs 2017|12:50] |
mums te saulkrastos ir tāds džankjārds ar mazītiņu tintnīcas modeļa namiņu, ko jau kopš kaut kāda februāra cenšamies padarīt apdzīvojamu. tā izgājušos maija svētkus pavadījām ar nolīgta armēņu drauga busiņu izvedot lielāko tiesu džanka. izveda gandrīz visu, palika tikai grēda ar kaut kādiem padomju ražojuma autobusa, a moš tramvaja stikliem. vaidēšanas lielmeistars aivars, kurš mums meistaro grīdas, sienas un uz savu galvu un materiālu izvēli ir uzdizainējis maukumājas cienīgu slieksni, teicās, ka šitādus varot par bargu naudu pārdot. teicu, karogs tev rokās! aizvakar stikli vēl stāvēja, un aizvars atkal vizionēja, ka no tiem vajagot dizainēt siltumnīcu.
toreiz vēl no viena kakta mēģināju izrakt dzels štoku, kurš tur rēgojās ar acīmredzami traumatiskām tieksmēm. štoku izraku, bet kopā ar čupu lūžņu, kas tur paglabāti kādiem nākotnes arheologiem. starp dzelžiem bija arī tāda plastmasas grāmatzīmīte, kādu atceros lietojis pirmajā klasē. tāda lēta, garena un gaižila - viens gals šaurāks, otrs platāks, abi noapaļoti, materiāls, kā tiem bizā polietilēna dokumentu vākiem. platajā galā iespiests zeltīts vecrīgas lukturis. kā jauna.
aizvakar atkal nācās apjaust, ka dārzs, kas ir gana prāvs, ir pa 70% sazēlis ar fakino gārsu, kaut kādi 15% smiltājs, kas palicis pēc atbaidoša šķūņa nojaukšanas, un 15% ar trampu. tobiš, zāles kušķiem, kas februārī izskatījās pēc trampa, bet tagad pēc panka pekša - mati gaisā un zaļi.
kamēr radi staigāja kā stārķi un gudroja, ko ar šito lai iesāk, kādu traktoru lai īrē un kur lai tam ņem naudu, mēs ar e aizbraucām uz kuršiem pēc kaut kā tur, kā nebija, toties ļāvāmies spontānam lēta elektriskā trimera iegādei, ar kuru tāteikt pusotrdienu atstrādāju. un neko, normāli. vēl vienas brīvdienas, un investīcijas šķitīs atmaksājušās.
tagad, pirmdienā, man sūrst pleci, jo esmu saulē apdedzis, kas ar mani nebija gadījies sen. griežot zāli, šķita, ka tagad es tā glīti iedegšu no visām pusēm, jo visu laiku kustībā. rezultāts tomēr ir tāds, it kā es būtu izsūcis reibinošu dziru un aizmidzis zālē uz vēdera. |
|
|