| |
[23. Maijs 2013|21:39] |
prontoitalia @ galerija rīga - baigi daudz lažu, sākot ar vienu daļu tās vietas saimnieku. proti, džeks itālis, ļoti jauks un inteliģents, nogrābis krievu dzīvesbiedri, kas kopumā arī jauka, bet visdrīzāk dzīvojusi kādu laiku itālijā, iemācījusies itāliski, bet totāli aizmirsusi latviski, attiecīgi ievilkusi par apteksnēm kaut ko sev līdzīgu. mūsējā arī nesaprata ne latviski, ne ēdienkarti, par īpašo sicīliešu menu, par ko fbukā nopriecājās jz.lemurs, vispār pirmā dzirdēšana, viesmīlību manieres - pilnīga nulle (pie šitā es patiešām neesmu piekasīgs, mani drīzāk kaitina vipendrons, kas pasprucis ārpus dabiski nepiespiestas uzvedības, sevišķi jau mediterrāņu iestādījumos, bet nu te bija katastrofāli maz).
virtuvē toties raujas siciliano, kas atkal ir miljons.
arancini līdz ar to patiešām ir arancini, turklāt ļoti labi, autentiski arancini, (cacio e peppe nedabūju, šķiet, tās duračkas dēļ. viņa, acīmredzot, neprata to nosaukumu pierakstīt, iekš menu tāda nebija, lai varētu pielikt pirkstu un tā, lai nenomūk, aiziet līdz virtuvei. neprata arī pārnest mutiski tos pāris metrus tālāk, jo vēlāk, kad pārmiju pāris vārdu ar saimnieku, viņš pat piedāvājās tūliņ pat doties virtuvē un iznest un'assagio. bet kāds dirsā assagio pēc cannolo un espresso, m?). toties carbonara - lūk, vot, tā bija carbonara, bitīt matos. man pat neceltos mēle pie jebkā piepisties romāesot, kur nu vēl rīgā pie šitās verwurstet-lettisch-italienisch virtuves tradīcijas, kas mani izmācījusi no carbonarām labāk izvairīties, ja negribas saindēties ar sviestu rīt dzīvu saldo krējumu, bet tā vietā ņemt kaut ko vienkāršāku vai internacionālāku. kopumā ņemot - nebija dārgi, tas gan, bet vai es iešu vēl.. nu, pusdienās var aiziet. vakariņām labāk izvēlēties kaut ko citu - tā galerija rīga kopumā uzdzen job.skumjas, turklāt lokāls, atrodas blakus hesburgeram. |
|
|