| |
[29. Nov 2012|10:50] |
Dublin please. Tikko pēc brokastu olām'n'bekoniem uzskrēju istabiņas servisam, jaukai sievietei, kas jau bija paguvusi pārģērbt vienu spilvenu un iepazīties ar kādiem papīriem uz galda, un manu sveicienu atņēma ar labrīt. Vakar uz ielas arī redzēju divas jaunkudzes, kas sarunājās latviski.
Man ir brīvdienas un viss vismaz tiktāl ir činarjom. Lidot no viļņas ar leišiem vienā airlingusā bija daudz patīkamāk nekā līdz šim gadījies no rīgas ar raiņuairiem. Dublina mani patīkami štirī, bet vakardienas madness zem spilgta pilnmēness vispār aizgāja vēnā kā svētku salūts. Ja līdz šim man šķita, ka sakarīgākā koncertpublika ir redzēta vācijā, sirsnīgākā romā, tagad tam visam pāri stāv dublinieši. Dejo visi, dzied tā ka brīžiem liekas, ka tumbas var iziet uzpīpēt. Pēc koncerta skan braiena dzīves finālmeldijs, apkopēji lielām birstēm steidz sakopt grīdu, bet tauta nekur nesteidzas un lēkā augstu cilādami kājas - always look at the bright side of life.
Viss tiktāl. Dodos atpakaļ pilsētā. Saule atkal spīd, un saulesbrilles gluži tāpat kā peldenes augstprātīgi esmu atstājis mājās. No Dublinas ne nieka nezinu, tā ka ja kādam ir kāds must to see ieteikums, padalieties plīz. kinskis. speciāli jūsu dlentēm no dublinas. |
|
|