| |
[20. Apr 2010|11:27] |
kamēr gaidu vienu ēpstu (ar plato), padalīšos, ka činaski šorīt bija atgriezušies strēlniekdārzā. daži pa iepriekšējo simtinieku nopirkuši pa kādam ķitelim vai oranžai vestei, lai izskatītos profesionālāk, citi uzcirtušies pilsētas klōzītē - šauras bikses taisnām starām un apavi spiciem purngaliem. nāca viens šitāds pretī, zaru slotu vicinot diezgan draudīgi, gluži kā vēlēdamies man maukt ar kātu pa zobiem. vēl divi čārliji bija tikuši uz ratiem. katram bija piešķirts zaļš miskastes toveris, kurus viņi vilka pa dārza takām.
literāte ieva melgalve šorīt pārmaiņas pēc bija diezgan drūmā sejas izteiksmē. nolaidusi skatu uz baltajām līnijām, kas trijās kārtās vijas pa gājēju celiņu. viņa strikti ievēroja to diktēto kustības trajektoriju, un izskatījās dziļi iegrimusi sevī - vai nu nepabeigtā nakts sapnī, vai kādās ne pārāk iepriecinošās pārdomās. "sveika, ieva, tas esmu es, edžus", no sava krūmeļa mēmi sauca fallagalva edžus s. "es arī esmu literāts", bet šorīt sveiciens palika neatņemts, ieva nodurtu skatu līnijas pamina garām bez kādām izmaiņām mīmikā, motōrikā un ekvilibristikā.
vēl aizvakarnakt bija kārtējais sapnis ar norēķināšanos, un tajā pašā strēlniekdārzā pastaigājoties, atminējos epizodi, ka, maksājot par šēzlongiem kādā (manā nomoda dzīvē nepieredzētā) vidusjūras kūrortā, maka kabatā starp eiro monētām maisījās kvadrātainas lata monētas no hipotēku bankas depozītu reklāmas kampaņas plakātiem. šis bija labs iemesls lieku reizi apbrīnot kosmisko drazu, kas iemitinājusies manos atmiņu cietņos un mīkstņos. kantainas monētas parādīšanās sapņu makā tādējādi norāda uz nākamajā dienā paredzamiem tēriņiem (lōģiski, šodien kvkznam dz.d., un ne tikai - te vēl kāds jubileums, kam piestāv izmēros sīki, bet koši priekšmeti). savukārt ja no pazīstamiem ļaudīm uz ielas gadās vispirms sastapt izbijušu siev.dz. kolēģi (ar kuru, turklāt, ir bijušas diezgan nejēdzīgas attiecības) piši propala visa dienas veiksme. vakardiena bija viena no sūdīgākajām dienām ilgā laika periōdā. īsta katastrōfa. |
|
|
| |
[20. Apr 2010|23:12] |
ostas skati līdz šim tik no ārpuses, laivās vizinoties, bija redzēti, šovakar invece ievērtējām arī iekšķīgi. vispār, jāsaka, (ōkej, neraugoties, ka bistecca al sangue un espresso tradicionāli ir īstas galvassāpes latvju ķēķos) neiburgs-ristorante krietno viesmīlību kārtojuma virsotnē iemantojis vērā ņemamu kaimiņu.
uz šo ne reizi vien minēto apņemšanos fona neiet šaizemē uz krogiem, jo stulbi un bezjēdzīgi, ir bijuši uz (pieredzējuša gaterstrādnieka rokas) pirkstiem saskaitāmi izņēmumi, kurus pametot, palikusi gaiša vēlēšanās atgriezties. lūk, te tagad vēl viena.
mēs esam brīnišķīgi pavadījuši vakaru. iesaku visiem labiem ļaudīm, ja nu vēl kāds tur nav pabijis. |
|
|