| |
[1. Dec 2009|08:41] |
|
viens no tiem retajiem rītiem, kad atceros nakts redzējumus. mēs divatā braucām uz kādiem nez laukiem (tipo latvijā), taču šis brauciens izpaudās kā pusdienas ceļmalas trattoriā ar sarkanzilbaltrūtainiem galdautiem, rozā aizkariem un tipisko drūmi nopietno iestādījuma īpašnieci. no pusdienām gan atceros vien to, kā šīberējām ar auto pa tratorijas stāvvietu un kā es jau maksāju rēķinu. kā parasti - lēti nebija, bet mēs to varējām atļauties. |
|
|