| pelni matos |
[28. Nov 2009|22:42] |
| [ | Patlaban klausos |
| | Jordi Savall - L'Arabesque (M. Marais) | ] |
dziļā alūksnes mežu vientulībā, kamēr kvkzns (tjā, ko nez vien glīt sievišķ var šobrīd darīt brālīgās azerbaidžānas galvaspilsētā), tātad, ar kaut ko nodarbojas, pagatavoju couscous no bezgala apšaubāmām sastāvdaļām - tīri eksperimenta pēc. galveno lomu šajā bļodā spēlēja viena jūrasvelte, kas arī bija tā aizdomīgākā sastāvdaļa (ar sevi pašu salīgu ņemšanu patiešām tikai tādēļ, ka nekā cita ņemama tajā veikalā tajā stundā nebija). un sanāca, tāteikt, ņevjebenna kruta. pat tik ļoti, ka esmu nolēmis pierunāt kvkznu pēc viņas atgriešanās uz vienu couscousa reabilitācijas reizi. pirmoreiz man patiešām nesanāca ne sūda, un kopš tās reizes tas bija iekļuvis tajā kategorijā, kurā jau hrestomātiski mīt vistu akniņas. piebildīšu, ka vistu akniņu reabilitācijas sarīkojums izgāzās ar vēl lielāku troksni nekā bezgala neveiksmīgā pirmizrāde.
nu labi, biju savā aizdomīgumā tīri pārspīlējis ar pāris garšvielām, bet tā kā viss sabrūvētais katliņš bija man vienam, pie diezgan nepiestāvoša vīna (kādēļ tu, muļķi, pērc vermutu, ja veikalā ir arī portveins) savrupināju un izdzēsu atsevišķus garšu slāņus un rezultāts potenciāli izrādījās tīri tā neko. ko-neko? rezultāts bija burvīgs! nākamreiz nedaudz vairāk rūpju par sastāvdaļām un, ak-nabaga-bēniņu-iedzīvotāji, lidosiet. |
|
|
| |
[28. Nov 2009|23:41] |
|
tā daile, kā apsarmo viena limoncello glāzīte, iespējams ir pat daiļāka par pašu limoncello (garšu). |
|
|