| Domraksts par tēmu "Cīņas un sakāves problēma E.Hemingveja garstāstā „Sirmgalvis un jūra”" |
[7. Aug 2009|20:35] |
par dažādām aizkustinošām epizodēm aizdomājoties, atcerējos momentu no kādas krievu filmas, kurai neatceros ne nosaukumu, ne to, par ko tā īsti bija. tik vien kā flešbaks par kādu gadījumu.
protagoniste bērnībā ciemā pēkšņi izdomājusi iepriecināt māti un nopirkusi milzīgu arbūzu. tad nesusi mājās - arbūzs, ka jau teicu, milzīgs, meitene maza. iesākumā nes pār plecu kā salavecis, tad vienā rokā, saliekusies kā iekava. vēlāk jau velk tīkliņā (tīkliņā tīkliņā) pa taku caur pļavu, tad atpūšas, pati sēžot uz arbūza, jo arbūzs kā paparāvs celms. beigās vēl dabū lietu, izmirkst līdz vīlei, tomēr arbūzu mājās pārvelk.
mātei pa to laiku, šķiet, drāma ar kādu no viņas uzpisējiem (tēva nav, pazudis) un vēl strjoms par meitu, kas nenāk mājās. tādēļ meitēns par varoņdarbu noraujas pa ļecku. kas notiek ar arbūzu, paliek nezināms. |
|
|
| |
[7. Aug 2009|23:09] |
rīga ir eksotiska. mūsu veco velotrenažieri, kuru būtu grēks atdot gan par velti gan partopašu, un kas te pakaramā statusā mētājās vienā kaktā jau kādus 6 gadus, no miskastu zōnas aizvāca ca. pusminūtes laikā.
vakar gar māju gāja milzīgs pūkains tēvocis ar nošķiebtām papēžzandalēm, mugurā viņam bija tāds bezpiedurkņu sporta krekls (ne maika) ar uzrakstu "badmintons". turpmākajās gaitās vēl ilgi slīgu fantāzijās, kā viņš palēkdamies spēlē šo baletam vai tauriņķeršanai līdzīgo spēli, slāpes remdēdams ar 2litrīgo apinīti, kas rēgojās viņa iepirkumu maisā. "veči, man reiz bija razrjads," viņš pīppauzēs varētu sēkt. tipo grīziņkalna čempions, visus badmintōnā nolicis uz lāpstiņām.
gaļka krāpj aivaru blakusielā, kam dots rūdolfa vārds. |
|
|
