| tautas nemateriālais mantojums |
[17. Jul 2009|08:55] |
nez vai tā ir, bet spriežot pēc aktīvas līdzjušanas, skroderdienās silmačos lieklākā daļa skatītāju parasti gaida mūrīša eksploziju un bābu klapi ar mednijiem tazikiem. lūk, atceroties simamuras stāstu par arbūza mizām, ienāca prātā, ka tāds gaudens uzvedums kā suitu kāzas (kur visi tikai velk un pinkšķ, saiņo līgavu kā maružu trejdeviņos lakatos, lai sarežģītu līgavainim pirmās nakts misiju, tak acīmredzot) mežonīgi iegūtu, ja visā dramaturģijā paredzētu neuzkrītošu vietu masveida kautiņam starp gudenieku un alšvangas vīriem. nekāda horeogrāfija tur visdrīzāk nebūtu vajadzīga. pietiktu atlasīt katra gada ņiprākos jaunēkļus un večus no dažādām pagasta lauksaimniecībām, gateriem un vairumtirdzniecības noliktavām, ietērpt katru komandu attiecīgā miesta tautas tērpā, izmānīt klajākā vietā, nu un lai viss raitāk bez liekas mutes virināšanas ietu vaļā, gudenieki ar kādu klasisku un kanōnizētu frāzi dižos suitus varētu nodēvēt par cūkmātēm (svārku divrindu pogājuma dēļ), dižie krēpainajiem savukārt ieteikt sapīt bizēs viņu bābu krēpes. tālāk roku veiklības jautājums.
uzvarētājiem gadu slava, zaudētājiem laba motivācija uzlabot savu performnci nākamajam sabantujam, skatītājiem zrēļišče - trūkst piedurknes, plīst baltie krekli, cilindri tiek saplacināti vēl esot uz galvas, no pīpēm pajūk dzirksteles, žņaugšanas paņēmieni pastalu auklās utt. sjēnas palio un kaltadžirones karogmetāšana varētu atdusēties. |
|
|
| |
[17. Jul 2009|16:30] |
|
( gifņa ) |
|
|