| dienasgrāmata |
[20. Apr 2009|00:58] |
| [ | Patlaban klausos |
| | Marlene Dietrich | ] |
schon rief der posten,
sie blasen zapfenstreich
das kann drei tage kosten
kam'rad, ich komm sogleich
da sagten wir auf wiedersehen
(šodien, s.c., beidzot noskatījos roma citta' aperta, pēc tam rai filmeli par rosselini. tās filmas izskatās pavisam citādi, nekā skatītas pirms desmit gadiem ar kādu tur vēl bezgala ērmotu tulkojumu.) |
|
|
| |
[20. Apr 2009|07:22] |
kvkznam šodien dz.diena, mums mājās šodien svētki. dāvanas viņa pieņem tā dīvaini smīnot, to esmu pa mūsu kopdzīves gadiem piefiksējis. nekad nevar saprast, vai viņa priecājas par dāvanām vai pie sevis uzjautrinās par muģilām dāvinātājiem.
svinību plāns mums šodien tāds:
vispirms katrs pa savu romas galu, tad satiekamies vičenco bellini ielā, pastaigas solī caur smaržīgiem dārziem aizejam līdz toskānas lielhercoga palazzo, tur piesakāmies plidas exāmenam, pēc tam caur kādu bāru, laiku pāris stundas sitot, uz veneto ielu, kur meriotā būs viens sen gaidīts rauts, tad vēl vēlāk kopā ar wu aizbrauksim lauku gaļas meklējumos "pie ogles", kur vēl neesam bijuši, bet par ko esam neskaitāmas reizes runājuši.
tas notika tā - reiz sēdējām korķī uz kasija ielas un, braucot garām 'griglieria da carbone' reklāmas norādēm, pastāstīju wu - kādos apstākļos elektriķis, kura īsto uzvārdu un nodarbošanos neviens, neviens sen vairs neatceras, kļuva par ogli un atvēra savu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu. pagājušajā nedēļā, no sutriem braucot, ietrāpījām pie ogles ceļa gala precīzi mirklī, kad wu bija pievilkusi pilnus vaigus ūdens. es norādīju - skat, restorāns pie ogles. viņa, savukārt, piesprauslāja visu mašīnu un pamatīgi aizrijās - dabūju uzmizot viņai tā dobji pa muguru, pēc tam slaucījām logus no iekšpuses. |
|
|