| |
[4. Mar 2009|13:56] |
kopš mēs esam atklājuši vienu brīnišķīgu un gana diskrētu vietu parkā, kur pa freju iespējams (šoreiz burtiskā nozīmē) noparkot auto, katru rītu un vakaru ejam garām romas zoo greznajiem vārtiem. tiem katrā sānā, tā nedaudz atstatus ir pa tādam vagoniņam ar uz augšu ceļamiem slēģiem, kas paceltā stadijā pārvēršas par nojumēm. to malās tiek sakārti dažādi krāsaini plastmasas dzīvnieki, zobeni, bumbas un citas rotaļlietas, kā arī saldumu virtenes. pie kāda no kaktiem ir piešņorēts milzīgu balonu ņudzeklis, pakājē rindojas braucamie - ne tikai motocikli un zirgi, kas kājām piedzenami, bet arī, piemēram, ēzelīši ar stāvām ausīm.
jocīgākais ir tas, ka visviens, cikos mēs šo vietu šķērsojam, allaž aptuveni pa vidu starp abiem vagoniņiem plača vidū iepretim vārtiem stāv kādi ļaudis un tos rūpīgi pēta. vārti ir pseidobarokāli, koši izgriezti, savukārt totājumos figurē ~ dabīga lieluma ziloņu galvas, palmas un lauvas. cilvēki tur stāv, bet aiz žoga dzirdami visādu krāšņu papagaiļu savstarpēji ķērcošie uzbraucieni, citas reizes - pāvu nazāli neizglītotās replikas. vienvakar, kad bija pilns mēness, pa koku pazarēm plūda monotona un sektantiska vilku gaudošana, savukārt citurīt diezgan priecīgi auroja zilonis, interesanti, par ko. |
|
|