| circeo |
[3. Jan 2009|22:22] |
| [ | Patlaban klausos |
| | Paolo Nutini - These Streets | ] |
pirmā štelle šorīt kādu mirkli pēc pamošanās aprīkoju savu noklusēto pārlūkprogrammu ar fire.fm - tagad mana atrašanās internetā kļuvusi ievērojami muzikālāka. joprojām neapšaubāmi izklaidējos, bet papildus tam arī izglītojos - jēziņ, kas par krāvumu nepelnīti nedzirdētu izpildītāju un skaņdarbu.
otrā štelle šīdiena pavadīta konzūmeriskā ceļojumā circeo nacionālā parka teritorijā. mājās esam pārveduši 4 kastes vīna no divām jau iepriekš iepazītām vīnotavām. papildinājām ne sevišķi sarukušos terracinas moscato krājumus (šoreiz gan vienu citu etiķeti), tad divi kartoni no circeo doc zortes, no tā plaukta, kas uz veikaliem neiet, tikai uz restorānu un viesnīcu vīnpagrabiem. zelta figūriņa toties tiek piešķirta cireco novello no cantina di san'andrea. nu, novello šajās dienās jau gan būtu tā kā izgājis no modes, bet ņemot vērā, ka wu mums ir liela jaunvīna mīļotāja, turklāt novello tieši no šīs kantīnas, tiesa ar romas rabīna vīzu rokrakstā, divu stikla burbuļu formātā tika servēts geto košera restorānā, kuru te pavisam nesen jau minēju, šim statuss sabriest pamatīgāks. smieklīgi, apvaicājos kantīnas šeptētājai, kā tur īsti ir ar to košera jaunvīnu, vai tam ir liela atšķirība no patlaban izskatāmā. sākumā viņa teica, ka košera produkcijai esot cita tehnoloģija, tak vēlāk sarunas tālākos līkumos lāga sieva caur vienu lūpas kaktu izšvipstināja, ka vīnogulājs tas pats vien esot. (ne)sak', gan jau ar viss pārējais, taču te viņi košera etiķeti netirgojot, un ja nu man būtu trakota vēlme, tad lai atgriežos tibras krastos tibērija saliņas augstumā.
nenoliedzami ir patīkami, ja izdodas izkausēt mārketingu attiecībās. šejienieši šim ir ļoti pateicīgs materiāls.
ceļmalas krogā ēdām gaļu. diez kas nebija. bet tikai tādēļ, ka ceļabiedra vajadzībām lūdzām vienu gabalu 'ben'cotto', tad bencotti tapa abi, ragazzām bracciolas esot bijušas krietni labākas. man savukārt labs treniņš žokļu muskuļiem. pāķu mozarellas ēstuve bija ciet, tādēļ šāds sānsolis.
uz šī fona vakariņas neēdām. tik vien kā kancīti vidēji noturēta kazas siera ar pārīti kaltētu tomātu eļļā, klāt piedzerot vakar atvākoto montepulciano d'abruzzo.
trešā štelle
vakara pasaciņas formātā. dzīvoja reiz pontīnas lielceļa apkaimē kāda ģimene, kuras vecākais dēls izmācījās ķīmiju, bet vidējais - inženierzinātnes. tik trešais bija galvā grūtāks, tādēļ izmācījās humanitāros priekšmetus. tā arī profesionālā jomā nekā prātīgāka neattapa sagudrot, kā pasludināties par kopīraiteri.
Vecākie brāļi, galvas kopā salikuši, izštukoja plastmasas cauruļu un šļūteņu ražotni. Jaunākais pieteicās ar neiminga pakalpojumiem. Lūk, kas sanāca:
( nja... ) |
|
|