| 30.novembra rīts - savārstīts |
[30. Nov 2008|12:10] |
| [ | Patlaban klausos |
| | The Cure - This. Here And Now. With You | ] |
šitā pasaule savācas tik pa dienas gaismu. naktī tai kaut kas pārplīst un pār ziemīgi zaļojošajiem laukiem gāžas nepārtrauktas debesu lamas zibeņu un nonstopa pērkona formātā, līdz ar to nav gana un debesis palaiž rokas, savu niknumu izgāžot ar neskaitāmu krusas graudu tonnu palīdzību. gaudo pamesti dzīvokļi un mašīnas ielu malās, kaut kur šķind stikli, bet uz balkoniem līdzīgi man parādās izspūrušas galvas, lai pārbaudītu personīgo belongingu stāvokli.
( graudi )
no rīta no viena nomaļpastaigu laikā ar acu kaktu pamanīta torņa galā uz visām četram debespusēm vērstiem maķugaļnikiem atskan zvanu spēles. tātad advente, mēs ar kvkznu nospriedām, no visādiem lidojošiem domu apvāršņiem atgriezušies mūsu kasija augstumos, mūsu ielas 42. nama 3.stāva 11. dzīvoklī. pie svētā pētera hospitāļa vīri zilos ķiteļos esot lāpstām šķipelējuši krusas šļuru. tā stāsta wu. viņa atnāca ar lielu puskukuli maizes un teica, ka laikam būs par maz. (man gan tā neliekas). tūliņ liksim mūsu ārtpīsa statusā esošajā galdā bruschettas ar tomātiem, olīvu pastu un vakar nopirkto svaigšķēlēto prosciuto di parma un tad vēl mozarelle di buffala campana. oj. šādas otrās brokastis adventē novēlu katram labam cilvēkam.
pirms visa šitā lasīju 'silto zemi', tur arī darbojas viena vū. vispār nezinu, ko par to grāmatu lai domā. brīžiem patīk, brīžiem gribas teikt, ka šito līmeni jau esmu izgājis, man garlaicīgi. nē, patiešām es laikam neesmu šādu ōperu mērķauditorija. |
|
|
| |
[30. Nov 2008|16:08] |
tikko pa ceļam uz wu pasūtījumu mapi, windows explorerī uzdūros nesen venēcijā tapušām bildēm. ne no pēdējā brauciena, jo tur nevienā es pats lōģiski neparādos, bet viena pirms. tur mūs ar kvkznu vienā vēlā mājupceļā uz lido salu kāds nobildējis vaporetto pakaļgalā, tādus viegli salijušus, bet pavadītā vakara sasodīti apmierinātus. apsmējos, jo es tur izskatos pēc tāda tēla, ko divos vārdos varētu aprakstīt kā 'fifīgu tēvocīti'
varbūt es akurāt tā arī izskatos? un varbūt tas arī nemaz nav slikti, ko. un varbūt tieši pie šāda tēla ir vērts piestrādāt? vai varbūt man tas izdodas pats no sevis?
un varbūt tas ir pat daudz labāk nekā tas izkāmējušais žultsvadu strēķis, kas agrāk, kad ļaudis manis bijās un vairījās? |
|
|