| |
[30. Okt 2008|07:41] |
|
ienāca prātā, ka piektdien varētu ar alilagunu aizbraukt līdz fondamenta nuove, tur izkāpt un pamaisīties pa castello ziemeļrietumu daļu, tad plūstoši virzīties uz cannaregio, paniekoties pa geto un pēc tam, kā runāts uz pusdienas laiku caur santa crocce nonākt iekš zattere. vēlāk visa štelle norisināsies san polo, pēc kuras uzreiz no p.les Roma busā iekšā un atpakaļ uz lidlauku. laipni svešvalodās runājošais san marco un biennāles dārzu apgabals tādējādi varētu izpelnīties žestu "vo, lāci!" |
|
|
| |
[30. Okt 2008|07:51] |
|
un EXXASENS, izrādās, ir no itālijas. nudien negaidīju. |
|
|
| |
[30. Okt 2008|12:06] |
hoho! nupat nevilšus uzgāju savu noģīmi nacionālā kinocentra mājaslapas arhīvos. nemaz tur sev vairs neesmu līdzīgs.
(vēl tā filma ir slavena ar to, ka es tur, gūstot zirnekli, mirklī, kad viņš nokrīt zemē, pasaku "bļaģ". tikai ne autore, ne montāžā iesaistītie ļaudis, to nez kāpēc nepamanīja un ar šo te vārdu, ja pareizi atceros, filma arī beidzas. kurioza pēc te var piebilst, ka filmā ar skaistu sakāmo parādās arī VVF un vēl šādi tādi mūsu nācijai nozīmīgi ļaudis. arī to, ka par spīti tam, ka tās pirmizrāde notika tālajā 2003.gadā, es filmu pirmoreiz noskatījos tikai pagājušajā vasarā, diezgan vēlu naktī pēc garākas pastaigas pa pilsētu ar citiem dažiem tajā iesaistītajiem ļaudīm. man kaut kā uzreiz palika ļoti kauns un es sašutumā viņiem norādīju - klausieties, es taču tur saku "bļaģ"! - LOL, tiešām!? - nu tak patiniet atpakaļ! - Hahaha, tiešām, bļaģ!) |
|
|
| |
[30. Okt 2008|13:30] |
manā bērnībā, tiesa arī vēlāk, nav gadījies sastapt nevienu meitušku, kas prastu kaut mazliet spēlēt futeni. pat vārtos stāvēšanai viņas nekam nav derējušas, bet uz laukuma kā likums maukušas uz dullo tur, kur pirms mirkļa atradās bumba, bet mauciena brīdī - pretspēlētāja kāja.
ar kokos kāpelēšanu, kaušanos un kariņspēlēm bija nedaudz citādi - vairāk vai mazāk ok. taču futbols tomēr ir viena primāra disciplīna. |
|
|
| |
[30. Okt 2008|15:29] |
tur tātad ir tā - vai nu romā ir pārāk daudz lielisku ēstuvju, vai arī man ir pārāk maz naudas.
un tad es gatavoju mājās, tāpēc, ka man ir maz naudas, vai, tāpēc, ka man patīk, ka izdodas tas, kas iecerēts,
starplaikos pat garšīgāk nekā restorānos?
ja te vēl var svārstīties, tad pilnīgi skaidrs ir tas, ka šādos apstākļos iet uz vienu vietu vairākas reizes ir apgrēcība, gluži tāpat kā iestrēgt kādu piecu labi aprobētu recepšu gūstā mājas apstākļos.
laiks mainīties. būs jānoskaidro, kā gardāk pagatavot sepijas, piemēram, un ko iesākt ar visu to sasodīto daudzveidību, kas pieejama jebkurā pescheria'ā. |
|
|