| |
[14. Jun 2008|00:09] |
vēl man ārkārtīgi patīk pasaules čempionāta finālspēles itālija-francija gaidāmā reinkarnācija,
kuras galvenais leitmotīvs būs izlaušanās no apakšgrupas. |
|
|
| mode ir visur |
[14. Jun 2008|20:09] |
televīzijā rāda, kā armijas vienības skanē kampānijas ceļus un pārbauda smago auto kravas, vai tik tajās netiek pārvadāti indīgi atkritumi.
karavīri pirmajos kadros redzami respiratoros. pēc tam viens kadrs, kā šamie sien skaistus sarkanus lakatiņus pār respiratoriem. vēl nākamais kadrs, kurā visi iesaistītie karavīri stāv aiz intervējamā tēla kā tādi vesternu varoņi, ar tumšsarkaniem lakatiem nosegtām sejām.
izskatījās gana dekoratīvi, jāatzīst. |
|
|
| |
[14. Jun 2008|20:33] |
pūlijā šobrī ir ķiršu laiks. pēc vakardienas jūras jaukumiem, šodien nolikāmies tā kārtīgi uz zemes ar ribiņām un pākšu pupām.
ķirši pāri visam, turklāt daudz.
par futbolu runājot, ibras vārti - spēles augstākais punkts.
nudien nezinu, ko te liela daļa tajos sj-sj-sj-sj-sj-sjpaņjuōļos saskata. |
|
|
| |
[14. Jun 2008|21:59] |
ilgus gadus, iedams caur vērmaņdārzam, allaž mēģināju iztēloties, kur un kā īsti mans skolas biedrs (ok divus gadus vecāks) viens pats, vēlā vakarā piedraudot ar rokas granātu, aplaupīja 3 azerbaidžāņus, kas skaļi atraugādamies vilkās centra virzienā no resotrāna kaukāzs.
tas notika kādu nedēļu pēc tam, kad šamais bija iznācis no sava jau otrā termiņa. pēc šī gadījuma, turklāt tikko kā kļuvis pilngadīgs, viņš ieguva nopelniem bagātā recidīvista nosaukumu un dabūja savus 10 gadus.
lūk, tādi savulaik bija mani vecrīgas laikabiedri.
pēc tam, gar estrādi ejot, tuvāk dārza resorāna ēkai, pie kioskiem barona/elizabetes krustojumā, vai kaut kur iepretim biedrības namam - itin visur varēju iedomāties skolasbiedru ar granātu un trīs melnīgsnējus tipus.
kantainu seju, sprogainiem matiem, gaišzaļā cīkstoņa triko, kāds viņš man palicis atmiņā - treniņos mums visiem bija zili vai sarkani, bet viņam gaišzaļš, gluži kā no cita laikemta. |
|
|
| |
[14. Jun 2008|23:15] |
grieķus un itāļus vajā pagājušajos čempionātos sabrūvētā nelāgā karma.
grieķus par neestētisku spēli, itāļus tādēļ, ka nav patriekuši materrazi no izlases.
spēles laikā pamēģināju iedomāties, kā tas tagad būtu - būt grieķim.
divās spēlēs norauties un "pakupai, pakupai, rebjonok horošaja pokupka".
visa pasaule pagalam.
------
spožākais iespaids no pagājušā EČ, kā atēnās pēc finālspēles cilvēki lauž baltas plastmasas āra lētmēbeles.
paņem rokās krēslu un klapē pa zemi, kamēr nolūzt kājas un saplaisā atzveltne.
spēles uz šādu ekspresivitāti nepretendēja ne lūdzamas. |
|
|