| horror vacui |
[12. Maijs 2008|16:30] |
mans kvkzns ir vienreizēji seksīgs zaķis. atgriezos no palermo un lidostā stāvēja viņa baltā mazkrekliņā, gaišzilās džīnās, tumšām brillēm uz acīm, tumšām, kā viņas brīvi palndošie, viļnainie mati. gluži kā kīno, viņa stāvēja pie mašīnas un pamanījusi mūs, cēli devās pretī (es sajutos pat lepns - uz viņas krekliņa uzdrukātais melanis traips ar uzrakstu I ♥ NY, esmu es pats). pēc tam mēs nesāmies pa GRA uz 160, viņa spaidīja pedāļus ar savām staltajām klikatām un beidzot mēs klausījāmies mūziku. ja es nebūtu atgriezies ar goda viešņām, kuras mums te pāris dienas draudzīgi jāviesturo, varētu "ķerties vērsim pie lietas" uzreiz pēc pirmās dievu dotās izdevības.
kopš vakardienas viss šis atgriešanās iespaids par laimi klāj pārējos, kurus esmu pārvedis līdz no rietumsicīlijas.
vispār, ja divos vārdos - vezums sūdu dvēselē. ja būtu tagad viens kādos piejūras mežos, varbūt mēģinātu paraudāt. vispār, īsti nevaru saprast, kas ļaudis pamudina pret mani šitik nelietīgi izturēties. vai patiesi esmu viņiem ko tādu nodarījis pirmais? (tā varētu būt, bet esmu kaut kā neredzīgs, nedzirdīgs un bez jēgas šajā sakarā).
lai viss tik gaudulīgi nebeigtos un šim ieraksatm būtu tāda kā loka kompozīcija, teikšu tik to, ka pa dienām, kad biju prom no interneta, biļetes uz N.C. romas koncertu izpirktas vēl nebija, un man bija tā iespēja to skaitu samazināt pašam. (1.jūnijs - bērnu aizsardzības diena un diena, kad pirmo reiz redzēšu Niku Alu, varbūt pat Zibsni Skaidronaudu un vēl kādu rūķīti no teiksmainā sūrdu kavalērijas gadsimta).
Tiktāl par pozitīvo,
bet atgriežoties pie palermo:
Tikko pie savām interesēm (vispār jau smieklīgi, ja tā palasa, par ko es "interesējos") pievienoju "nāvi palermo". tās āķis ir nepārspējams. iegriežas gluži kā pārkarsis motors, kas izkausē filmas kadrus garākus un laiktelpas starojumu velk ārpus ikdienišķās percepcijas ritma un sensoru sistēmas. šobrīd varētu arī domāt, ka esmu daudz ko steigā izņergājis un karstākā vēlēšanās būtu atgriezties situācijās, lai šur tur, tajā skaitā pie atsevišķu nepelnīti pavirši satiktu personu kājām pakristu ceļos un kādu stundu neceltos, sastingtu (tajā skaitā uz resno globālimperiālistu apdzīvotās villa igea terases - o, tur varētu palikt izlaidies zvilnī, ceļos krist būtu nepiedienīgi un, jāatzīst, atī nevajadzīgi) un mēģinātu atcerēties, kas tā ir par filmu, kas griežas gar acīm. lielākajā daļā minējumu tā būtu filma par atgriešanos. palermo ir tik pārpasaulīga, ka ir derīga visnozīmīgākajiem notikumiem jebkura KĀRTĪGA CILVĒKA dzīvē. te varētu laulāties (redzēju 3 kāzām uzpostas baznīcas, un tā īpaši krutā chianti classico riserva korķis, ko par godu viešņām izvilku vakar, smaržoja akurāt pēc vīraka, kas palicis atmiņā no vienas no tām), varētu glabāt vecākus, atriebt nodevību, nodot pašam, aplaupīt tēvzemi, ziedot sudrabā kaltu altāri, iebraukt triumfa ratos, nomirt tumšiem samta aizkariem aptumšotā istabā kur smaržo pēc teoloģijas zinātnēm veltītas bibliotēkas.
par piemēru venēcijā uz šī fona var tik vien kā mēģināt saost pērn gaisā palaistu pirdienu, lielā vienotībā ar miljonu citu tādu pašu tūrisma industrijas pieviltu vientiešu, kā tu pats. |
|
|