| paklausība un pazemība, (mut)vārdos un (rakstu)darbos |
[29. Apr 2008|15:59] |
šorīt, kad līdz darba dienas sākumam bija palikušas tikai 5 minūtes, bet es joprojām mājās nevarēdams sasiet šlipsi glītā mezglā un pienācīgā garumā kaitināju visus apkātesošos ļaudis, nokliedzos "ejiet jūs visi dirst ar visu jūsu darbu un kantori".
iedarbīgi buramvārdi. vajadzēja nodzīvot tik līdz pēcpusdienai, lai darbs un kantoris man atkal ietu pie sirds. pat ļoti.
sūdīgs hipijs no manis sanāktu. |
|
|
| |
[29. Apr 2008|17:54] |
| [ | Patlaban klausos |
| | tikko logam pabrauca garām auto, kurā skanēja ze'dōrs. | ] |
jo pieaug to reižu skaits, kad esmu šodien sevi redzējis spogulī, jo vairāk mani pārņemt pārliecība,
ka tā šlipse, kuru esmu sev šodien ar lielu piepūli un rupjiem novēlējumiem uzsējis, nekur neder.
Varbūt viņa vispār nekur neder, pēc definīcijas.
Esmu to uzsējis pirmoreiz, un ugunskristības tā noteikti nav izturējusi.
Bikses gan man skaistas, bet kurpes - varētu pat teikt - izcilas.
Šovakar iešu uz Svētās Cecīlijas konservatorijas studentu koncertu. |
|
|
| |
[29. Apr 2008|18:21] |
| [ | Diagnoze: |
| | DC grandissimo | ] |
tikai pirms kādas stundas nosūtīju atbildi tai vakardienas dāmai ar tekstu, ka ļoti augstu vērtēju viņas dedzīgo iesaistīšanos sarīkojuma virzīšanā un ka ļoti ceru, ka veselība viņai jo drīz atgriezīsies. (visa visa, tajā skaitā garīgā, pie rakstītā piedomāju es.)
nu, un vēl to, ka šajā situācijā manuprāt labāk visu kancelēt k čerķam sobačem.
(ja cilvēkiem grūti sadarboties, tad varbūt .... nemaz nemēģināt. - pie rakstītā jau atkal piedomāju es.) |
|
|