pirms pāris dienām te nolija īsts dubļu lietus. mašīna bija tīra (t.i., nebija netīra), bet pēc tam izskatījās it kā mēs rallijā būtu piedalījušies. arī tagad, ja paraugās pa logu, krāsu noteikt ir pagrūti. nez kāds tam būtu kaut cik racionāls skaidrojums.

un kā jutās tie, kuri bija izsprukuši laukā bez lietussargiem un savā pašpārliecinātībā turpināja ceļu, neuzskatīdami sevi par cukurā veidotiem. efektam vajadzētu būt uz mata tādam pašam, kā pēc apšļakstīšanas no dubļu lāmas.

vakar noskatījāmies vietējo pagājušā gada ķīnodižpārdokli ho voglia di te. pēc filmas izmijām ar kvkcnu 2 frāzes - hm.. o chem v obschei slozhnostki fiļm?

- da nje o chom...

(bet naudu ienesa nevājo, nostiprināja šitā te tipiņa vietēja mēroga superstāra statusu un sagādāja problēmas romas komūnai, kas jau tuvākajās nedēļās pēc pirmizrādes bija spiesti teju ik dienas atbrīvot veco milvio tiltiņu no pustraku tīneidžeru vēlmes vispārējā ņudzeklī piestiprināt arī savu piekaramo atslēdziņu. lūk, cik mīloši ir jaunās paaudzes romieši)